Lielupe
Lielupes ieteka jūrā ierobežo Rīgu ZR daļā, labo krastu veido Daugavgrīvas salas DR gals, kreiso – Jūrmala. Ietekas posmā Lielupes platums ir 600 m, dziļums – aptuveni 2 m. Agrāk Lielupe bija garāka, jo tā pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā. Lielupe savā lejtecē vairākkārt izrāvusi ceļu tieši uz Rīgas līci. Tas noticis 1697. gadā 4 km attālumā no ietekas, tagadējā Ziemeļupes līča vietā. Vēlāk šī grīva aizsērējusi un jauns pārrāvums noticis 1755. gadā. Lielupes tagadējās grīvas vietā (līdz Daugavai palika 10 km gara atteka – Buļļupe). Lielupe meklējusi ceļu uz jūru arī posmā iepretim Dubultiem (1855. un 1861. gada pavasara palos, kad upe pietuvojās jūrai aptuveni 250 m attālumā, kā arī 1875. un 1877.gadā). Tāpēc 19. gs. beigās Dubultu – Majoru posmā upes krastus un dibenu nostiprināja, bet 1901. gadā krastos iebūvēja aizsargdambjus. Lai posmu atslogotu no palu ūdeņiem, Babītes ezera austrumu galā tika būvētas Varkaļu slūžas, pa kurām daļu palu ūdeņu augšpus Slokas pa gāti un Babītes ezeru varēja ievadīt Lielupē aiz Dubultu – Majoru posma. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.